“Vislabākajā vietā pasaulē ir kāda zeme. To neskar ne stipras vētras, ne zemestrīces. Tajā krāšņi mainās četri gadalaiki, katrs nākdams ar savu skaistumu un dāvanām. Tās balti smilšainos krastus apskalo jūra – skaista un tīra. Cauri zemei plūst lielas un mazas upes, zilajās debesīs spoguļojas dzidri ezeri, pusi zemes klāj zaļi meži,” ar šiem vārdiem tika uzrunāti pirmsskolēni un 1. – 4. klašu kolektīvi, kuri 17. novembrī bija sapulcējušies Staicelē pie pilsētas bibliotēkas sarkanbaltsarkanā karoga, lai veidotu mūsu valsts kontūru un tās vidū no sveču liesmiņām iedegtu sirdi karoga krāsās.

Mēs varam būt lepni, ka mūsu valstij ir sava zeme, karogs, himna un tauta, kura to mīl. Skolēnu izpildījumā skanēja Latvijas valsts himna, tautasdziesmas, dzejoļi par mūsu Tēvu zemi, novēlot, lai Latvijai netrūktu Dieva svētības, strādīgu cilvēku un laimīgu bērnu, lai katrs latvietis varētu teikt: “Es esmu laimīgs, jo dzīvoju Latvijā!”

Direktores vietniece audzināšanas jomā skolotāja Maija Andersone Latvijai vēlēja gudrus, centīgus un aktīvus skolēnus un pasniedza Atzinības rakstus Alojas novada zīmēšanas konkursa “Rainim un Aspazijai – 150” interesantāko darbu autoriem. Bet patriotisma stundas izskaņā kopīgi norunājām lūgšanu Latvijai ar dzejnieka O. Vācieša vārdiem:

“Šo pašu svētāko
Tu neaizmirsti:
vai celies debesīs,
vai jūras dzīlēs nirsti,

vai draugu pulkā
dali savu prieku,
vai viens pats satiecies
ar pretinieku –
Tu esi Latvija!”

Inga Neimane,

Staiceles vidusskolas skolotāja