9.aprīļa priekšpusdienā pie Alojas Ausekļa vidusskolas skolēniem viesojās rakstniece Nora Ikstena. Sarunā par literatūru piedalījās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku konsultatīvā centra projektu vadītāja Liega Piešiņa.

Pasākumu ievadīja latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilona Vītola, sakot, ka šāda diena, kad skolā ierodas gaidīti viesi, ir skolas labā diena, ko arī ar skaļu jā apstiprināja visi klātesošie. Sveicienam 8.klases skolēni bija sagatavojuši pasakas “Elkšņu Skolmeistars” lasījumu. Šī ir viena no piecpadsmit rakstnieces Noras Ikstenas pasakām krājumā “Ulubeles pasakas”. Pasakas lasījumu skolēni pabeidza ar emocionālu mirkli, izdziedot pantiņu no skolas himnas “Dar’ man tēvis pastaliņas”.

Šajā saulainajā priekšpusdienā, atrodoties skolas aktu zālē, ieklausoties skolēnu pasakas lasījumā un lasījuma svinīgajā izskaņā, patiesi bija saprotama šīs pasakas simboliskā jēga: “saulīte ir tā lielākā pasaules apgaismotāja, turpretī skola ir tā lielākā sirds apgaismotāja. Saule apgaismo cilvēka ārpusi, bet skola – iekšpusi… Lai mūsu skola zeļ un Ulubeli gaismā ceļ!”.

Turpmākā saruna ar rakstnieci risinājās gan par to, kā un kad viņa sākusi rakstīt, gan par to, kāpēc un kādas grāmatas ir jālasa. Pati rakstniece bērnības un skolas laikā ļoti daudz lasīja pasakas, tās bija vismīļākā lasāmviela, it īpaši Kārļa Skalbes brīnišķīgās pasakas, kuras iesaka izlasīt ikvienam.

Klātesošie iepazinās ar diviem rakstnieces darbiem “Ulubeles pasakas” un “Dievmātes draudzene”. “Ulubeles pasakas” ir rakstnieces veltījums savai bērnības zemei un mājām. Kas ir Ulubele? Rakstniecei Ulubele ir dzimtā Ikšķile. Tādai Ulubelei uz pasaules ir jābūt, kur ikviens var patverties un būt laimīgs. Laimīgs ir cilvēks, kas kā Ulubeli var atcerēties savu skolu, vietu, kur dzīvo un mācās.

“Dievmātes draudzene” ir rakstnieces Gruzijas pieredzes grāmata. Gruzija vairs nav tikai rakstnieces ceļojums, tās ir viņas otrās mājas. Caur rakstnieces stāstu par Gruziju un skatoties fotoattēlos, ikviens klātesošais uzzināja daudz interesantas lietas par Gruziju, tās viesmīlību, kultūru un paražām, dabas varenību un vērtībām.

Tikšanās noslēgumā, atbildot uz jautājumu, ko dod grāmatu lasīšana un kāpēc jālasa grāmatas, rakstniece pastāstīja, ka ļoti bieži ceļojot ir tā iespēja paskatīties uz citām zemēm un to kultūrām, satikt šo zemju lasītājus. Kaut vai Amerikā, kur ir lielas pilsētas ar milzīgām informācijas tehnoloģiju iespējām, bet tik un tā katrā grāmatu veikalā redzami cilvēki, kas lasa grāmatas.

Grāmatu lasīšana var padarīt cilvēku labāku un arī laimīgāku. Katram būtu jāatrod savā dzīvē sava grāmata, šādu novēlējumu no rakstnieces Noras Ikstenas saņēma ikviens klātesošais.

Tikšanos ar rakstnieci organizēja Alojas pilsētas bibliotēka.

Sarmīte Frīdenfelde 

Helmuta Bondara foto