Biedrība „Ziemeļvidzemes ģeoparks”, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, nominē “Gada ģeovietu” un par to 2015.gadā eksperti atzinuši Staiceles dzelzs avotus, kas atrodas Ziemeļvidzemē, Alojas novada Staiceles pagastā, Salacas kreisajā krastā, augšpus Staiceles. Šie dzelzs avoti atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkā “Salacas ieleja”, kas vienlaikus ir arī Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija “Natura 2000”.
Staiceles dzelzs avoti no ģeoloģijas un hidroģeoloģijas viedokļa ir unikāli dabas veidojumi, kuros ir iespējams novērot nepārtraukti notiekošu dzelzs savienojumu izgulsnēšanās procesu, kas avotu izplūdes vietās veido krāsainu un ļoti neparastu ainavu. Abi Staiceles dzelzs avoti atrodas blakus esošās dažus desmitus metrus garās graviņās. Avotu ūdensdeve ir neliela, bet tie ir īpaši tāpēc, ka bagātīgi izgulsnē dzelzs hidroksīdus un citus savienojumus košā rūsas krāsā. Pazemes ūdeņi ir bagātinājušies ar dzelzi, filtrējoties caur devona iežiem – Burtnieku svītas smilšakmeņiem un aleirolītiem. Dzelzs savienojumu izgulsnēšanās norisinās, ūdeņiem sastopoties ar skābekli un procesā iesaistoties īpašām baktērijām. Avotu izplūdes vietās to nogulumi līdz pat 1 m biezā kārtā aizpilda graviņu gultni. Ir dati, kas liecina, ka vēl pēc pagājušajā gadsimta vidū Staicelē ir darbojies okera cehs, kas izmantojis avotu izgulsnētos dzelzs savienojumus krāsu ražošanā.
Uz jautājumu, kāpēc tieši šajā vietā notiek tik intensīva dzelzs savienojumu izgulsnēšanās kā nekur citur Latvijā, atbildi palīdzēs noskaidrot avotiem piešķirtā nominācija. Tā tiek piešķirta ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas sakopšanu un izpēti, kā arī iekļaut tos tūrisma apritē. Jau tradicionāli, pavasarī (šogad plānots 23.maijā) pie “Gada ģeovietas” tiks organizēts izglītojošs pasākums.
Šī nominēšana notiek jau astoto gadu. Iepriekš izvēlētie objekti bija dažādi un daudzveidīgi: 2008.gadā – Neļķu klintis Vidzemē, pie Mazsalacas; 2009.gadā – Sikšņu klintis Vidzemē, Virešu apkārtnē; 2010.gadā – Virsaišu ūdenskritums Kurzemē, Talsu novadā; 2011.gadā – Kulšēnu sēravots Zemgalē, Bauskas novadā; 2012.gadā – Rudzīšu akmens Kuldīgas novadā, Kurzemē; 2013.gadā – Stiglavas atsegumi Latgalē, Viļakas novadā, bet 2014. gadā tie bija Korkuļu ūdensrijēji Sēlijā, Jaunjelgavas novadā.
Šogad biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks” kā viena no Latvijas nedaudzajām aktīvajām ģeoloģijas sfēras sabiedriskajām organizācijām, savstarpēji vienojoties, pārņēma nominācijas “Gada ģeovieta” vadošo lomu no biedrības “Latvijas Petroglifu centrs”. Līdz ar to mainījies arī nominācijas nosaukums, jo iepriekš tas bijis “Gada ģeoloģiskais objekts”.
Biedrības “Ziemeļvidzemes ģeoparks” organizēto Staiceles dzelzs avotu kā Latvijas “Gada ģeovietu” nominēšanu 2015.gadā atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, Dabaszīmes.lv un Alojas novada pašvaldība.
Dainis Ozols un Andris Grīnbergs
Daiņa Ozola foto