Helovīns jeb Visu svēto dienas priekšvakars ir sena tradīcija. Daudzās pasaules valstīs bērni ar aizrautību gatavojas mošķu tērpu un masku gatavošanai, saldumu ēšanai un ķirbju grebšanai. Jau no seniem laikiem tiek uzskatīts, ka, beidzoties gaišajam gadalaikam un tuvojoties ziemai, robeža starp īsto un mistisko pasauli kļūst īpaši plāna un Visu svēto dienas priekšvakarā pār zemi valdot viss mistiskais.

Viens no Helovīna simboliem ir izgrebts ķirbis, kura iekšienē ielikta svecīte. Šo tradīciju ieviesuši īri 20.gadsimta sākumā. Ķirbja grebšanas tradīcijas pamatā ir īru leģenda par kādu vīru vārdā Džeks, kurš aizrāvies ar pamatīgu uzdzīvi un apmānījis arī pašu velnu. Savu dvēseli viņš paturējis, taču vīra grēki bijuši tik lieli, ka viņš neticis uzņemts arī debesīs. Tā nu viņš visu mūžību esot spiests klīst pa ēnainām un tumšām vietām uz zemes. Lai atrastu ceļu tumsā, viņam bijusi atļauta tikai viena oglīte, kuru viņš ievietojis izgrebtā rācenī. Leģenda citu skanējumu ieguvusi Amerikas Savienotajās Valstīs, kur rāceņa vietā figurē izgrebts ķirbis. Amerikā Helovīna svinēšanas tradīcija ieviesusies tieši no tur ieceļojušajiem īriem.

Laikam ejot, arī Latvijā šie svētki ir atraduši savu vietu, liekot veidot dažādas Helovīnam raksturīgās dekorācijas, tērpties dažādos briesmīgos tērpos un iet pie cilvēkiem pēc saldumiem, līdzīgi kā ķekatās.

Sagaidot Helovīnus, arī Alojas pilsētas bibliotēkā bērniem netrūka jautru un mistiski aizraujošu kopīgu nodarbju, kā masku veidošana, zīmējumu krāsošana un ķirbju grebšana. Bērni aktīvi piedalījās dažādās atrakcijās, piemēram, mūmiju ietīšanā, vadoties pēc īpašām norādēm orientējās bibliotēkas telpās, iepazina pagraba spoku ērmošanos sveču gaismā un piedalījās kopīgā spoku stāstu lasīšanā. Neizpalika arī našķošanās ar visai dīvainu nosaukumu ēdieniem un dzērieniem.

Sarmītes Frīdenfeldes

teksts un foto