Nolikums

2014.gads Staiceles lībiešu muzejā ”Pivālind”

Pagājušais gads Staiceles lībiešu muzejā “Pivālind” ir bijis radošs un darbīgs. Ir notikuši daudzi tradicionālie pasākumi, kurus muzejs gadu no gada organizē.

Tādi spilgtākie notikumi ir vairāki. Jau 2013. gadā muzejs aizsāka sadarbības projektu ar radošo sieviešu klubu “Stazele” un Tautas lietišķās mākslas studiju “Staicele”, kopīgi darbojoties projektā “Lielie lakati Vidzemē”. Tika “vēdinātas” gan muzeja, gan staiceliešu pūra lādes un meklēti mūsu puses vecmāmiņu lielie plecu lakati. Un tādi atradās daudz: mūsu vecmāmiņas lakatus audušas ikdienas vajadzībām, tāpēc tie visi pārsvarā ir tumšās – brūnās, melnās, pelēkās krāsās, bet ar interesantiem rakstiem. Tas liecina par to, ka aušana bija ļoti populāra katrā lauku sētā, kur viss nepieciešamais tika darināts mājās. Liela daļa lauku māju saimnieces mācījās mājturības skolās vai apmeklēja mājturības kursus. Šos lakatus rūpīgi izpētījām, krāsojām dziju, audām lakatu kopijas, tā rezultāta tapa skaista izstāde muzeja krogus telpā, kurā visas vasaras garumā ikviens varēja skatīt senos staiceliešu austos lakatus, lakatus, kuri austi no dzijas, kas krāsota ar dabas materiāliem ( arī dzijas krāsošanas nodarbības notika muzejā), kā arī TLMS “Staicele” un RSK “Stazele” austos lakatus, kas tapuši gada garumā. Šo izstādi atklājām Muzeju naktī.

Gadskārtējā Starptautiskā muzeju nakts, kas šogad norisinājās 17. maijā un kuras moto bija “Sarkanā krāsa – dzintars”. Šī diena sakrita arī ar Staiceles vidusskolas rīkoto pasākumu “Izglītībai Staicelē – 110”, tāpēc Muzeju nakti apmeklēja ievērojams daudzums bijušo un esošo staiceliešu. Šai naktī kopīgi meklējām dzintara graudus notikumos, kas veidojuši Staiceles vēsturi, svinīgi noslēdzam projektu “Lielie lakati Vidzemē”. Pasākumā viesojās folkloras kopa “Cielava”, kas sniedza koncertiņu, bet pēc tam kopā ar “Cielavas” dalībniekiem bija iespēja mācīties latvju dančus. Līdz vēlai nakts stundai muzeju ik pa brīdim apmeklēja kāda bijušo Staiceles absolventu grupa, kas pēc tikšanās skolā apmeklēja muzeju, bet pēc tam devās naksnīgā pastaigā pa Staiceli. Pusnaktī Tūrisma organizatore Inese Timermane bija noorganizējusi skaistu nakts ekskursiju pa Staiceli un Staiceles iestādēm. Prieks, ka šajā reizē muzeju apmeklē cilvēki, kuri parastā ikdienā nav muzeja apmeklētāju vidū, sevišķi jaunieši, bet šī nakts dara muzeju tuvāku pat kautrīgākajai sabiedrības daļai.

Kā trešo, bet visspilgtāko notikumu varētu atzīmēt muzeja projektu “Ekspozīcijas “Šis brīnišķīgais ceļš uz tēva mājām” modernizācija”. Šo projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, piešķirot Staiceles lībiešu muzejam “Pivālind” 7000 EUR finansējumu projekta realizācijai. Rozēnu pagasta lauku sētu vēstures pētniecība Staiceles muzejā ir aizsākusies jau 2003. gadā, kas sāka veidot lauku sētu karti, kurā atzīmēja 200 esošās, bijušās un neapdzīvotās mājas. Šī ekspozīcija vienmēr ir raisījusi interesi un apbrīnu gan vietējos iedzīvotājos, gan tūristos. Nu šis pētījums ir palicis apjomīgāks, jo pētāmo māju skaits pieaudzis līdz 600. Projektā tapa digitālā karte, kurā atzīmētas apdzīvotās, neapdzīvotās, vairs neesošās un vasarnieku lauku mājas, muzejā apskatāma arī šīs kartes izdruka. Projekta ietvaros ir iegādāts daudzfunkcionālais skārienjūtīgais monitors ar iebūvētu datoru, kurā ikviens muzeja apmeklētājs var izpētīt digitālo karti, apskatīt un izlasīt katru lauku mājas vēstures mapīti, kā arī apskatīt fotogrāfijas vai noskatīties filmu par lauku sētām Staiceles apkārtnē. Vēl tika iegādāti izstāžu stendi, kurus rotā gan Staiceles vēsturiskās kartes, gan foto stāsts no Staiceles lauku sētu vēstures. Tā kā projekta realizācijas laiks bija īss, bet darbs apjomīgs, tad tika piesaistīti brīvprātīgie palīgi, kas veica gan pētniecisko, gan tehnisko darbu. Muzejs saka lielu paldies brīvprātīgajiem darbiniekiem: Ainai Bergai, Edītei Kalniņai, Inesei Timermanei, Aigaram Meisteram, Rolandam un Mārim Jaunzemiem. Kā arī visiem tiem, kuri palīdzēja ar informāciju, lai taptu stāsts par Staiceles apkārtnes lauku mājām. Aicinu būt tikpat aktīviem savas dzimtās vietas kultūras mantojuma apzinātājiem un popularizētājiem arī turpmāk, muzejs vienmēr gaida kādu interesantu stāstu vai fotogrāfiju, kas ir maza daļiņa, bet ar laiku var kļūt par skaistu mūsu dzimtā novada vēstures albumu.

Indra Jaunzeme,

Staiceles lībiešu muzeja “Pivālind” direktore