Alojā prezentēja pašvaldības īstenoto LEADER projektu Alojas novada kapsētu digitalizācija. Šī iecere novadā bija lolota jau ilgāku laiku, tāpēc pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Jana Mošura jutās pateicīga gan Vidzemes lauku partnerībai Brasla, gan Lauku atbalsta dienestam, kas deva projektam zaļo gaismu. Līgumu par ieceres īstenošanu pašvaldība noslēdza ar SIA Cemety, kura vienīgā valstī specializējusies šāda pakalpojuma veikšanā un digitalizējusi jau 353 Latvijas kapsētas.

Pēc vairāku mēnešu darba uzņēmuma projektu vadītāja Marta Rone dalījās ar alojiešiem, kā viss izdevies un kas ar jauno tehnoloģiju ieviešanu mainīsies gadu gaitā ierastajā kārtībā. Jāatzīmē, ka iepriekš bija veikta iedzīvotāju aptauja un vairums respondentu digitalizāciju atzina par vajadzīgu. Būtiski, ka vienlaikus ar pāreju uz jauno formātu abās – Alojas un Staiceles – kapsētās informācija ir papildināta, jo meklēta arī Valsts arhīvā.

Tagad pašvaldība un novada iedzīvotāji iegūst sakārtotu un elektroniskā versijā par abām kapsētām apkopotu datubāzi ar apglabāto personu vārdiem, viņu kapu atrašanās vietām, dokumentiem. Par daudzām kapavietām gan informācijas vairs nav, labākajā gadījumā saglabājušies vien aizgājēju vārdi. Tagad skenēti uzglabāsies arī iesniegtie apbedījumu un citi dokumenti, bet laika gaitā vēl pievienos informāciju, ko paši iedzīvotāji vēlēsies un varēs iesniegt. “Kapu pārvaldniecēm daudz kas bija zināms, bet viņas aiziet mūžībā, atmiņa apraujas un tajā paliek robi. Svarīgi bija apkopot visu, kas mums vēl ir. Būtiski, ka informācija kalpos ne tikai pašvaldībai, bet tai virtuāli varēs piekļūt cilvēki no dažādām pasaules vietām. Varēs meklēt mūžībā aizgājušos paziņas, radiniekus, apzināt savus senčus, veidot dzimtas kokus, būs pieejama informācija par brīvajām vietām kapsētā. Svarīgi, ka viss saglabāsies nākamajām paaudzēm,” norādīja J. Mošura. Abām kapsētām izgatavoti un pie ieejas uzstādīti stendi ar karti, kas tapusi pēc topogrāfiskiem uzmērījumiem. Tajā pēc numerācijas atrodamas visas apzinātās kapu vietas, to skaitā ar zvaigznīti izdalītas ievērojamās personības. Tik vien kā vajadzīgs vismaz viedtālrunis ar pieeju internetam, lai varētu orientēties.

Līdz ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem prezentācija noritēja šaurā interesentu lokā. Vēl nebija atļauta cilvēku pulcēšanās, tāpēc iepazīties ar darba rezultātu bija ieradušies vien pašvaldības pārstāvji, arī kapsētu apsaimniekotāja – Alojas Novada Saimniekservisa – vadība un darbinieki. Savā ziņā žēl, jo īstenotais LEADER projekts faktiski ievadīs jaunu ēru abās kapsētās. Visticamāk, jaunumi iedzīvotājus arī interesē. Turpmāk visu sistēmu administrēs Saimniekserviss, kurtā nodotakapitālsabiedrības vadītāja vietnieka Anda Matvejeva pārziņā.

Par informācijas avotu darba veicējiem kalpoja paaudzēm rakstītās kapsētu grāmatas, ko palīdzēja apgūt abas kapu pārvaldnieces Ilga Zēģele un Lilita Līsmane. Prezentācijas laikā SIA Cemety projektu vadītāja Marta Rone sniedza ieskatu, kā viss noritējis. Vispirms mērnieki kapsētās topogrāfiski uzmērīja ceļus, kokus, katru kapu vietu un iegūto informāciju ievadīja sistēmā. Viņu darbu pēc tam pārbaudīja uzņēmuma kvalitātes kontrolieri. Līdz ar to par katru apbedījumu laukumu apkopotas vairākas ziņas – cik vietu tajā ir, cik tas liels, kādi cilvēki apbedīti u.c. Ir arī fotoattēli. Alojas kapsētā izveidots saraksts, kurā ar aktiem fiksētas vietas, kas vairs netiek koptas. Pašvaldībai turpmāk būs tiesības tās atsavināt. Uzņēmuma projektu vadītāja skaidroja, ka citviet arī slēdz līgumus ar kapu kopējiem, jo tas disciplinē uzturēt kārtību. Tika ieteikts arī pašvaldībā par to padomāt. Kvītis, pases, dokumentu kopijas pēc tuvinieku vēlmēm arī var skenēt un saglabāt sistēmā elektroniski. Datubāze ir ar atvērto datu daļu, ko var papildināt un mainīt ikviens iedzīvotājs, kā arī slēgto, kas pieejama tikai administratoriem. Interesenti virtuāli varēs izstaigāt kapsētas. Novadam pat izteica uzslavu, ka uzskaitē un sarakstos bija saglabāta vēl pietiekami laba kārtība.

Domāts arī par drošību, tāpēc datubāze saglabātas divos serveros. “Daudziem sākumā liekas, ka viss ir ļoti sarežģīti, bet attieksme mainās, kad cilvēkiem paskaidro, kā jārīkojas,. Arī kapu pārziņi lielākoties ir vecāki ļaudis. Reizēm viņi izbīstas, tomēr ātri apgūst prasmes šo programmu lietot,” teica M. Rone. Par visu pārliecinājās arī pašvaldības darbinieki. Nosauca personu vārdus, bet www.cemety.lv meklētājs uz ekrāna rādīja iegūto informāciju. Protams, uzziņā, kā pieprasīt informāciju, iespējami varianti. Iedzīvotājiem jāzina, ka visas darbības kapsētā noteikti jāsaskaņo ar kapu pārziņiem. Datubāzē nāksies ievadīt ziņas gan par uzstādītiem pieminekļiem, apmalēm, gan to, kas mainīts kapu laukuma izvietojumā.

Novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda pateicās Cemety speciālistiem iedzīvotāju, jo īpaši nākamo paaudžu vārdā, un sprieda, ka savas vēstures saglabāšanai paveikts nozīmīgs darbs. Viņaprāt, kapsētās bija jāievieš tāda sistēma, kāda ir Eiropas Savienības un citās pasaules valstīs. Tas turpmāk atvieglos darbu kapu pārvaldībā un datubāzes informācijas papildināšanā, nodrošinot tās saglabāšanu mūsdienīgā, ērtā, cilvēkiem ātri pieejamā un apstrādājamā veidā. Kopumā projekts izmaksāja 10 176 eiro, t.sk. 10% bija pašvaldības finansējums, bet pārējais – LEADER līdzekļi.

Daži cilvēki jau vērsušies pie A. Matvejeva ar dokumentiem un ziņām par saviem mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem, ko vēlējās noglabāt sistēmā. Viņš aicināja arī informēt par neprecizitātēm, ja tādas pieļautas.

Informāciju sagatavoja:

Gunita Ozoliņa (laikraksts Auseklis)